ZIŅAS

SPIEDIENS dāmas – INTERVIJA

Viņām ir ne tikai ass prāts un veikls skatiens. Viņām ir gan zināšanas, gan viedoklis. Izlasi vienu interviju uzreiz ar visām – Sandu, Līgu, Sintiju un Ditu!


Radošās apvienības SPIEDIENS komandā, aktieru pamatsastāvā ir četras burvīgas un ļoti radošas dāmas – Sanda Dejus, Līga Putniņa, Sintija Auzāne un Dita Nitiša.
 
Kamēr Sanda un Sintija ir redzama Improvizācijas šovā Spiediens, tikmēr Dita spēlē Garās formas improvizācijas izrādē Lifts, bet Līga darbojas abos projektos – šovā Spiediens un izrādē Lifts.
 
Šoreiz aprunājāmies ar improvizatorēm par atšķirībām un stereotipiem humorā.  Uzdevām visām vienādus jautājumus, un piedāvājam jums izlasīt, kā atšķiras meiteņu atbildes.
 
1.Ar ko atšķiras aktrise un improvizatores?

Līga Putniņa (LP): Godīgi? Tad improvizatore, manuprāt, ir wannabe aktrise :) Tikai pirmā nav ilgus gadus studējusi, un tā nav īsta profesija. Taču talants gan vajadzīgs abām!

Dita Nitiša (DN): Improvizators pēc būtības ir aktieris, kurš iejūtas tēlos un rada saturu, pirms tam to nesagatavojot. Atšķiras arī tas, kādas prasmes katrs no šiem profesijas pārstāvjiem apgūst, lai spētu nospēlēt izrādi. Mūsu gadījumā uzsvars ir uz ātru reakciju, spēt uz vietas kā režisoram saprast, par ko būs stāsts, apgūt dažādus komēdijas rīkus. Cits aspekts gan ir tas, ka improvizatoriem ir arī lielāka brīvība, jo viņi paši var radīt savas izrādes un izvēlēties, par ko šī izrāde būs.
 
Sanda Dejus (SD): Improvizatorei, atšķirībā no aktrises, nav režisora, kas palīdzētu veidot tēlu; nav dramaturga, kas būtu uzrakstījis lugu un līdz ar to arī viņas tekstu; nav scenogrāfa, rekvizitora un nav arī tērpu. Viss, balstoties uz savu iztēli, ir jārada pašai.
 
Sintija Auzāne (SA): Galvenokārt ar to, ka nav noteikts scenārijs un nav jāmācās gari teksti. Lai arī, improvizējot tiek izmantoti daudz un dažādi tēli, tu vienmēr pati esi noteicēja, kāda tu būsi, ko teiksi. Tā var iemācīties pārkāpt neskaitāmas robežas un būt jebkas, darīt jebko, ko iepriekš nebūtu uzdrošinājusies. Kur nu vēl uz skatuves! Aktrisei, turpretī, ir jāklausa, ko vēlas režisors.


2.Kādi izaicinājumi ir sievietei uz skatuves?

SD: Sievietēm parasti uz skatuves gribas izskatīties skaisti, bet improvizācijā bieži vien ir jābūt komiskai, un daudzām tas var šķist liels izaicinājums.
 
LP: Sievietei uz improvizācijas skatuves ir liels izaicinājums turēt līdzi kungiem. Jo tā kaut kā ir, ka vīrieši man šķiet asprātīgāki.. Tad nu, lai nepaliktu par “trofeju” uz skatuves, jāvar atsist tās vīriešu dotās piespēles. Bet neliegšos, ka būt vienai dāmai, kā mums nereti sanāk, uz skatuves, ir arī ārkārtīgi patīkami.
 
SA: Vilkt augstpapēžu kurpes. Bet, ja nopietni, tad vislielākais izaicinājums ir nebaidīties izskatīties neglīti. Kad saproti burvību tajā, etīdes sanāk smieklīgas un īstas, un skatītājiem patīk redzēt īstus, patiesus cilvēkus uz skatuves.

DN: Cilvēcīgi abi dzimumi saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Sievietēm – tāpat, kā vīriešiem – ir jāatbrīvojas no dažādam bailēm: izskatīties muļķīgi, kļūdīties, sastapties ar cilvēku aizspriedumiem.
Man nepatīk uzstādījums, ka mēs izdalām dzimumus.
Tomēr, mūsu nišā joprojām lielāks īpatsvars ir vīriešiem, kuri ļoti, ļoti dominē.
Pati esmu sastapusies ar komentāriem- „vīrieši tā var darīt uz skatuves, bet nu sievietei gan tā nevajadzētu”, „O, es biju skeptisks pret sievieti, ka viņa var būt smieklīga, bet tu mainīji manas domas” vai  „mēs pasākumā nevēlamies sievieti vadītāju”...
Brīžiem ir sajūta, ka tev kādam kaut kas jāpierāda, un tas ļoti atņem enerģiju.

3.Kurš ir smieklīgāks – sieviete vai vīrietis? Kādēļ?

SA: Nu man jau šķiet, ka tomēr vīrieši ir smieklīgāki, jo viņiem bieži vien nav robežu, viņiem vairāk tas dzīvnieks nāk uz āru.
SD: Tas, kas ir smieklīgi, ir atkarīgs no skatītāja un tā, cik ļoti viņa humora izjūta ir uz viena viļņa ar improvizatoru. Domāju, ka dzimumam tur nav noteicošā loma.

DN: Jautājums,ko mēs definējam ar vārdu smieklīgs. Smieklīgs cilvēks pats par sevi?
Vai profesionāli, cilvēks, kurš spēj radīt saturu, kas cilvēkiem liek smieties. Smieklīgs ir šis jautājums.
 
LP: Nezinu. To iespējams jāuzdod Britu pētniekiem. Iespējams, vīriešiem ir mazāka aizture. Sievietes vairāk analizē, varbūt tāpēc joki nerodas tik spontāni...


4.Ko tu ieteiktu tām sievietēm, kuras ir vēlējušās kļūt par aktrisēm, bet kaut kādu iemeslu dēļ to nav izdarījušas?

SD: Es arī ļoti vēlējos kļūt par aktrisi, bet tad iepazinu improvizāciju, ļoti sāku izbaudīt, ka neviena situācija un loma neatkārtojas, bet katrs mirklis ir kā pēdējā pirmizrāde. Ja Tu vēlies būt uz skatuves, tad ļoti iespējams, ka arī Tavs ceļš uz to ir improvizācija. Noteikti iesaku pamēģināt.
LP: Ha! Ja neizdevās kļūt par aktrisi, var kļūt par improvizācijas teātra aktrisi! Iespējas, pie mums šobrīd ir diezgan.. un viena no iespējām ir arī Spiediens meistarklases. Bez interesantām nodarbībām tur vēl ir arī šarmanti pasniedzēji :)
 
DN: Improvizācijas teātris ir laba alternatīva, ja ir vēlme izmēģināt ko līdzīgu. Nav vecuma ierobežojuma, atvērti cilvēki, un būs iespēja par sevi atklāt ko jaunu. Rīgā ir vairākas opcijas, kuras var izmēģināt. Sākot ar kursiem 3 mēnešu garumā un beidzot ar tādiem, kur vari apgūt improvizāciju vairākus gadus jau nopietnāk.
 
SA: Patiesībā jau katrā no mums ir kaut kādas aktrises dotības, tikai bieži vien tam ir jāpalīdz izrauties no savas čaulas. Spiediens meistarklases ir brīnišķīga vieta, kur sākt! Tiekoties ar foršiem un aktīviem cilvēkiem, jums nāksies izkāpt no savas komforta zonas un parādīt pašām sev, uz ko patiesībā esam spējīgas. Un tā gandarījuma sajūta par paveikto pēc katras nodarbības...uhh!

 

MŪS ATBALSTA

Atbalstītāji: